Sekss un grāmata / Erotisms un pieķeršanās Angulēmas karalienes renesanses galmā
Mūsu Ziemassvētku seksa un grāmatas varonis ir karaliene, īsta karaliene un ne tikai ikviens. Margareta, Čārlza Valoī un Luīzes Savojas meita, dzimusi Angulēmas princesē 1492. gadā, kļuva par Alensones hercogieni un beidzot ar Navarras karalieni. Viņa bija rakstniece, dzejniece un liela mecenāte. Augsti kulturāla sieviete (viņa runāja septiņās valodās), viņa piepildīja savu renesanses laiku ar māksliniekiem, dzejniekiem un domātājiem. Viņas brālis - Francijas karalis Francis I bieži jautāja viņai politiskus uzskatus, un Margeritai bieži nāca lomā spēlēt izšķirošas lomas tautas liktenim. Tuvojoties protestantu doktrīnai, viņa tiecās pārvarēt konfliktu ar katoļu baznīcu, taču nespēja to sasniegt, arī sakarā ar represīvo politiku, ko viņas brālis pieņēma pēdējos dzīves gados. Viņa bija arī labvēle, finansēja slimnīcu un bērnunamu atvēršanu. Viņš nomira savā Tarbesas pilī 1549. gadā.
"Mana meita, tavi grēki ir tik lieli, ka, lai par tiem samaksātu, es tev uzlieku par grēku nožēlu, lai nēsātu savu draudzes auklu uz tavas kailās miesas." Meitene, kura negribēja viņiem nepaklausīt, atbildēja: "Atdod man šo auklu, tēvs, un es to nepārnesīšu." "Mana meita," atsāka šo viltīgo draudzes locekli, "tai nav spēka, ja to ieliek tavās rokās. Ir nepieciešams, lai pirmo reizi šīs manas rokas, no kurām tev būs jāsaņem atbrīvojums. Tiktu attaisnots par visiem taviem grēkiem" .
L 'Heptaméron tas, iespējams, ir pazīstamākais Margherita d'Angoulême darbs. Tas tika publicēts 1558. gadā pēc nāves un anonīmi, un tas tika radīts ar nodomu - kas tika deklarēts prologā - atsaukties uz Dekamerons autors Bokačo, kuru ļoti mīlēja Navarras karaliene, kura 1545. gadā bija pasūtījusi tulkojumu franču valodā. Tāpat kā Dekamerons, patiesībā tas ir īsu stāstu krājums, kas salikts no "rāmja", pateicoties ļoti līdzīgai stāstījuma ierīcei: cilvēku grupa nonāk trimdā uz laukiem un nolemj stāstīt viens otram stāstus, lai nogalinātu laiku . Ja Bokačo trimdā bija Florences mēra dēļ, tad Heptameronā tas vienkārši bija pavasara lietus, kas iznīcināja tiltu, lai atgrieztos pilsētā, un kura atjaunošana prasīs desmit dienas. Pēc karalienes nodomiem, romāniem vajadzēja būt simtam, kā itāļu modelī: desmit desmit dienas. Tomēr darbs palika nepabeigts, un Margeritai izdevās uzrakstīt tikai septiņdesmit divus, līdz ar to Heptaméron nosaukums - arī pēcnāves -.
Skatīt arī
Īso stāstu raksturs, kura mērķis noteikti nebija publicēšana, bet tīra galma izklaide, ir pieklājīgs, dažreiz neķītrs, ja ņem vērā kontekstu, laiku un autora - sievietes - pakāpi! Parādītais fragments ir piemērs. Tas ņemts no romāna XXI, kurā stāstīts par to, kā Aiguemontes grāfienes goda dāmas skaistā meita gājusi pie draudzes atzīties, lai Ziemassvētku vakarā pieņemtu Euharistiju. Tēva uzlikto grēku nožēlu jūs lasījāt: ļaut viņam ar savu auklu apņemt viņu visā kailumā. Meitene, raudādama, atteicās, un draudze noliedza viņas attaisnošanu. Ļoti noraizējusies par to, ka līdz šim būs notiesāta uz elli, viņa visu izstāstīja savai mātei, kura savukārt ziņoja grāfienei. Pēdējais, kurš ļoti ticēja draudzei, bija vīlies, bet tajā pašā laikā nevarēja nesmieties, izklaidējies par savu perverso asprātību. Tāpēc viņš pavēlēja viņu paņemt un sist ar nūju, līdz viņš atzinās, un pēc tam sasietas rokas un kājas atpakaļ uz klosteri.
Visām Navarras karalienes romānām ir viens priekšmets: mīlestība visās tās izpausmēs, sākot no eņģeliskākās un beidzot ar skarbākajām. Viņa nodoms nepārprotami ir godīgāko sentimentu paaugstināšana, aicinājums uz perfektu mīlestību, gandrīz reliģiska morāle, un tomēr no viņa stāstiem izstaro nežēlīgu jautrību, prieku tiem, kas labi zina vēlmes spēku un padara tās lapas pilnas ar mūžīgu jutekliskumu. Ko lai saka, godā karalieni!
autore Giuliana Altamura
Šeit jūs varat izlasīt iepriekšējo tikšanos ar sleju Sekss un grāmata / Ekstrēms sekss kā brīvība un pašapliecināšanās žurnālā "eros, ko stāsta Jana Černá